Kampānu pēdakmens
Pēdakmeņi ir kultakmeņi ar cilvēka pēdas, plaukstas vai dzīvnieku pēdas veida nospiedumiem. Daudz kur pasaulē sastopami pēdakmeņi, kuros pēdas zīme ir cilvēka veidota. Latvijā pamatos visi pēdakmeņi ir dabas veidojumi un vienīgais kritērijs to pieskaitīšanai kultakmeņiem ir teikas. Latviešu mitoloģijā pēdakmeņus galvenokārt saista ar velna darbību.
Visvairāk latvijā ir pēdakmeņu par kuriem stāstīts, ka velns tajos atstājis savas kājas nospiedumu – cilvēka pēda vai zirga, govs, kazas, gaiļa un tamlīdzīgu dzīvnieku pēdu nospiedumi, jo pēc teikām velnam vismaz viena kāja var būt teiksim kazas vai gaiļa.
Krietni mazāk zināms pēdakmeņu ar velna plaukstas nospiedumu. Viens tāds tagad glabājas Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā. Kādreiz atradies Seces pagasta Kampānu māju pudurī, iemūrēts Vidsētas saimniecības ēkas mūrī. Pēc mūra sabrukšanas, saimnieki, viņupprāt, akmeni ar negatīvo enerģiju, gribēja iznīcināt, tāpēc tika pieņemts lēmums to nogādāt muzejā.
Akmenī ir divi dabīgi iedobumi. Iedobumu savstarpējais novietojums, lielums un dziļums atbilst cilvēka iespējām tajos ievietot savu plaukstu un atsevišķi - īkšķi. Lielākais no tiem tiek uzskatīts par Velna plaukstas atstātu iespiedumu, bet mazākais - par īkšķa nospiedumu. Plaukstas zīme nav plakaniski novietojusies akmens virspusē, bet gan atbilst tās virzībai akmens iekšpusē.